Bioaktīvie peptīdi galvenokārt kontrolē cilvēka augšanu, attīstību, imūno regulējumu un vielmaiņu, saglabājot līdzsvaru organismā. Bioaktīvo peptīdu samazināšanās var būtiski mainīt ķermeņa funkcijas.
Piemēram, kad peptīdu ražotāji tos iepazīstina ar bērniem, viņu augšana un attīstība palēninās vai pat apstājas, kas ilgstoši var izraisīt pundurismu. Pieaugušajiem un gados vecākiem cilvēkiem bioaktīvo peptīdu trūkums var vājināt imūnsistēmu, traucēt vielmaiņu un endokrīnās sistēmas darbību, kā rezultātā var rasties dažādas slimības, piemēram, bezmiegs, svara zudums vai tūska.
Tā kā bioaktīvie peptīdi ietekmē arī nervu sistēmu, tie var palēnināt kustības, pasliktināt kognitīvās funkcijas un, vēl svarīgāk, to samazināšanās tieši veicina dažādu ķermeņa daļu pakāpenisku novecošanos, izraisot dažādas slimības.
Peptīdi ir savienojumi, ko veido -aminoskābju un peptīdu saišu kombinācija, un tie ir olbaltumvielu hidrolīzes starpprodukti. Parasti peptīdi satur 2 līdz 9 aminoskābes. Peptīdiem ir daudz dažādu nosaukumu atkarībā no tajos esošo aminoskābju skaita.
Savienojumu, kas veidojas divu aminoskābju molekulu dehidratācijas un kondensācijas rezultātā, sauc par dipeptīdu. Līdzīgi ir tripeptīdi, tetrapeptīdi, pentapeptīdi un tā tālāk, līdz pat nonapeptīdiem. Šo savienojumu parasti veido 10/100 aminoskābju molekulu dehidratācija un kondensācija, ko sauc par polipeptīdu, kas var iziet cauri puscaurlaidīgai membrānai un netiek izgulsnēts ar trihloretiķskābi un amonija sulfātu.
