Oksitocīna ekstrakcija: ņemiet 100 g žāvēta *Pterocarya stenoptera* pulvera un 30 g kvarca pulvera, ievietojiet tos lodīšu dzirnavās, pievienojiet destilētu ūdeni un četras reizes ekstrahējiet, izmantojot to pašu metodi. Pievienotais destilēta ūdens daudzums ir 1,4L divas reizes un 1,3L divas reizes. Katra ekstrakcija ilgst 45 minūtes, kam seko centrifugēšana. Savāc šķidrumu un vēlreiz ekstrahē atlikumu. Apvienojiet četrus ekstraktus, lai iegūtu oksitocīna šķīdumu. Tas ir: žāvēts *Pterocarya stenoptera* pulveris [ūdens, lodīšu dzirnavas] → oksitocīna ekstrakts (hromatogrāfiskā atdalīšana).
Pievienojiet 1500 g iepriekš apstrādāta sintētiskā ceolīta 20 l 0,25% etiķskābes šķīduma, samaisiet un ielejiet apmaiņas kolonnā. Kad etiķskābes šķīdums nokrīt līdz 2-3 cm virs ceolīta virsmas, pievienojiet ekstraktu. Savāc balto duļķaino šķidrumu (kas galvenokārt satur oksitocīnu, jo tā pI ir 7,7, savukārt vazopresīnam ir pI 10,9, padarot to viegli adsorbējamu kā pozitīvu jonu) ar atbilstošu plūsmas ātrumu. Kad ekstrakta līmenis nokrītas līdz ceolīta virsmai, nekavējoties pievienojiet destilētu ūdeni un turpiniet savākt duļķaino šķidrumu, līdz viss šķidrums ir iztecējis. Duļķainais šķīdums tika noregulēts līdz pH 3,5 ar ledus etiķskābi, ātri uzsildīts līdz 95 grādiem ūdens vannā un noturēts 3 minūtes, pēc tam ātri atdzesēts un ledusskapī uz nakti. Process bija: oksitocīna ekstrakts [HAc, sintētiskā ceolīta kolonna] → duļķains šķīdums [HAc, karsēts] → atdalīšanas šķīdums (adsorbcija, eluēšana). Nākamajā dienā atdzesētais šķīdums tika filtrēts un filtrātam, maisot, pievienoja 10% bentonīta suspensiju (3 ml uz 100 ml). Adsorbcija tika veikta 1 stundu, kam sekoja centrifugēšana. Supernatants tika pārbaudīts ar sulfosalicilskābes testa šķīdumu; nokrišņi neliecināja par pilnīgu adsorbciju. Ja notika nepilnīga adsorbcija, adsorbcija tika atkārtota un abas bentonīta vircas nogulsnes tika apvienotas. Bentonīts tika eluēts četras reizes ar 1% etiķskābi (attiecīgi 1,6 l, 1,4 l, 1,2 l un 0,8 l). Katrs eluents tika uzkarsēts līdz 80 grādiem, pievienots hlorbutanols, un temperatūra tika vēl vairāk paaugstināta līdz 95 grādiem, pēc tam strauji atdzesēta līdz 25 grādiem. Eluenti tika filtrēti vai centrifugēti, un četri filtrāti tika apvienoti, lai noteiktu potenci un vazopresīna robežu. Tas ir, atdzesēta šķidruma sagatavošana [filtrēšana] → filtrāts [ziepju māla virca] → adsorbents [1% HAc] → eluenta oksitocīna injekcija.
